Trešdien, 31. martā, pulksten 18.30 notiks tiešsaistes diskusija, kas paredzēta jauniešiem, īpaši, Liepājniekiem, kas vēlas savu nākotni saistīt ar radošām jomām. Diskusijas fokusā būs pieredzes stāsti, piemēri, iespējas radošām personām – kā nokļūt no idejas līdz saimnieciskai darbībai, kā izmantot savas radošās prasmes un intereses, lai gūtu peļņu.
Diskusiju organizē Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab), sadarbībā ar LIAA Liepājas biznesa inkubatoru. Liepājas un Liepājā bāzētie jaunie, radošie uzņēmēji dalīsies savā pieredzē, centīsies iedvesmot un iedrošināt jauniešus uzsākt uzņēmējdarbību, bet tos, kas vēl mācās skolās, pievērst uzmanību radošo tehnoloģiju apgūšanai, lai nodrošinātu sev plašas iespējas nākotnē.
Diskusijā piedalīsiesGints Reķēns – LIAA Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs, diskusijas moderators, Nauris Lazdāns – Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks, Anna Priedola – Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas vadītāja, Kristaps Puķītis – Dirty Deal Audio vadītājs, kultūras notikumu producents, Agate Ambulte – Digitālo inovāciju parka vadītāja un Mikus Austers – video mākslinieks, producents, režisors un video izstrādes kompānijas M27 vadītājs. Katrs diskusijas dalībnieks pārstāv savu nozari, lai visi kopā veidotu pēc iespējas pilnīgāku skatījumu uz Liepājas radošo jomu.
Būt radošam, mūsdienu un tuvākās nākotnes darba tirgū, pieprasa lielu iniciatīvu un mērķtiecību. Lai piepildītu savas vīzijas, ir nepieciešams dažāda veida atbalsts, izpratne par iespējamo pašvaldības atbalstu, sadarbības partneri. Diskusijas organizatori vēlas iedrošināt radošās personības būt uzņēmīgiem un aktīviem, lai sasniegtu savas dzīves piepildījumu un veicinātu Liepājas attīstību.
Diskusija notiek lekciju cikla “Update. Hybrid Lab” ietvaros, tā ir paredzēta studentiem, vecāko klašu skolēniem, māksliniekiem, pedagogiem un citiem interesentiem. Visi notikumi ir bezmaksas un skatāmi tiešsaistē. Diskusijā būs iespējams iesaistīties reāllaikā (ZOOM platformā vai YouTube), kā arī to skatīties ierakstu arhīvā. Pieteikšanās anketu var atrast mājas lapā – https://update.mplab.lv.
Lekciju ciklu “Update. Hybrid Lab” organizē Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab, mplab.lv) sadarbībā ar biedrību ASTE. Art, Science, Technology, Education un jauno mediju kultūras centru RIXC (rixc.org). “Update. Hybrid Lab” tapusi ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu projekta “GREEN Revisited. Encountering Emerging Naturecultures” ietvaros.
Pilna programma, iepriekšējo notikumu arhīvs un papildus informācija: https://update.mplab.lv
Izstāde “Māksla garākai dzīvei” ir atklāta tiešsaistē – tajā apskatāmi vienpadsmit mediju un skaņas mākslas darbi virtuālā telpā, kas skatītājam ļauj gūt jaunas pieredzes, jaunus iespaidus, tādā veidā šķietami paildzinot sava mūža garumu. Izstāde apskatāma mājas lapā: https://gara.aste.gallery.
Izstāde veidota, iedvesmojoties no neirozinātnieka Deivida Īglmana (David Eagleman) pētījumiem par cilvēka laika uztveri. Īglmans ar zinātniskām metodēm skaidro, kādēļ cilvēkiem bērnībā, kad to dienas ir piepildītas ar jaunām pieredzēm un atklājumiem, laiks iet relatīvi lēnāk, salīdzinot ar pieaugušajiem, kas dienu no dienas dara, redz, piedzīvo vienu un to pašu – mūsu smadzenes jaunas pieredzes un jaunu informāciju apstrādā lēnāk, turpretī, tās netērē laiku un enerģiju vēlreiz apstrādājot informāciju, kas atkārtojas. Lai savu mūža garumu šķietami paildzinātu, cilvēkiem nepieciešams ikdienā savas smadzenes stimulēt ar jaunām pieredzēm, izmantojot visas mums pieejamās maņas. Izstādes kuratore Paula Vītola aicina paildzināt savu mūžu un nedaudz atkāpties no savas ikdienas, apmeklējot tiešsaistes izstādi, jo māksla ļauj gūt jaunas pieredzes un mākslinieks ir cilvēks, kurš šīs jaunās pieredzes veido un meklē.
Izstādē apskatāmie mākslas darbi veidoti kā personīgi pētījumi un refleksija par dzīves veidu un uztveri – Diana Lelis sniedz iespēju iegrimt dažādos apziņas un zemapziņas slāņos ar meditācijas un dzejas palīdzību, Krista Dintere izveidojusi skaņdarbu, kurā pēta rokdarbus kā metodi trauksmes mazināšanai, Anna Priedola ar piena produktiem vizualizē demences attīstības statistikas datus, savukārt Maija Demitere radījusi vairākus “lēno” mediju mākslas darbus kā piemērus ilgtspējīgas dzīves paradumiem. Par ikdienas paradumiem aicina aizdomāties arī mākslinieks Andrejs Poikāns, kurš piedāvā izrauties no ierastā, piepildot apmeklētāju viedo ierīču kalendārus ar dažādām neierastām aktivitātēm. Savukārt mākslinieces Līga Vēliņa un Ieva Vīksne ir vizualizējušas savas ikdienas virtuālos datu objektos. Mākslas darbos tiek pētīti arī dažādi materiāli un procesi. Piemēram, Paula Vītola ir radījusi performances instrumentus ar kuru palīdzību, ar vienkāršām, vēsturiskām tehnoloģijām iespējams atskaņot gaismu, uzskatot, ka ziņkārību veicinošas jaunas pieredzes pagarina dzīvi un uzlabo tās kvalitāti, Ivo Tauriņš pētījis stikla materiālās īpašības skaņas kompozīcijā. Izstādē redzams arī Arta Kupriša veidotais robots, kas kalpo par jaunās, attālinātās dzīves performanču instrumentu.
Izstādes darbi bija apskatāma klātienē Liepājā 2020. gada nogalē, un tagad tā ir pieejama arī tiešsaistē, pielāgojot mākslas darbus virtuālajai videi, tādā veidā sniedzot iespēju izstādi apmeklēt jebkuram interesentam, neatkarīgi no atrašanās vietas.
Mākslinieki: Diana Lelis, Krista Dintere, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Ivo Tauriņš, Artis Kuprišs, Paula Vītola, Andrejs Poikāns, Anna Priedola, Maija Demitere, Rogier Jupjin.
Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, Liepājas Kultūras pārvalde un Liepājas Universitāte. Izstāde tapusi ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu projekta “GREEN Revisited. Encountering Emerging Naturecultures” ietvaros.
Lai uzturētu radošo un pētniecisko ziņkāri, Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija, MPLab, organizē tiešsaistes meistarklases par dažādām unikālām tēmām – lāzer skenēšanu, fotogrammetriju, skaņas mākslu un radošo programmēšanu. Meistarklases paredzētas visiem, arī interesentiem bez priekšzināšanām.
Jauno mediju mākslu nevajadzētu skatīt kā prasmes, kas paredzētas ierobežotam interesentu lokam. Lai arī termini pirmajā brīdī šķiet sarežģīti, šīs prasmes ir pieejamas, apgūstamas un izmantojamas ikvienam. Šī brīža situācijā tiešsaistes meistarklases ļaus iekustināt prātu, lai iegūtu jaunu vaļasprieku vai jaunas iemaņas radošo mērķu sasniegšanai.
Pirmā meistarklase notiks 3. martā no 18.30 līdz 20.30. Divu stundu intensīvā meistarklasē dalībnieki apgūs ievadu lāzerskenēšanā un paņēmienus, kā šo daudzpusīgo, dažādās jomās plaši izmantoto tehnoloģiju izmantot mākslas darbu veidošanā. Meistarklasi pasniegs profesors Žilvinas Lilas (LT/DE), kuram ir daudzu gadu pieredze gan lektora darbā, gan darbā ar lāzerskenēšanas tehnoloģijām. Meistarklasē tiks izskaidroti lāzerskenēšanas darbības principi un parādīti veidi, kā to pielietot praktiski 3D attēlu un animāciju veidošanā.
Otrā meistarklase notiks 17. martā (laiks nemainīgs no pl. 18.30–20.30). Tās tēma būs fotogrametrija un ar šo paņēmienu iegūto modeļu iekļaušana tiešsaistes lapās un aplikācijās (izmantojot WebGL un A-frame). Fotogrametrija ļauj “ieskenēt” reālus objektus, lai tos varētu izmantot dažādās 3D vidēs. Pat tiem, kuriem nav interese par dažādām 3D vidēm un spēļu veidošanu, fotogrametrijas prasmes ļauj saglabāt jaunā veidā atmiņas, objektus – līdzīgi kā fotogrāfija un video. Meistarklasi pasniegs mākslinieks Alvis Misjuns, kas veidojis gan Latvijas Mākslas akadēmijas 3D modeli, ko izstaigāt tiešsaistē, gan latviešu viensētas modeli, digitalizējot Latvijas Nacionālā Brīvdabas muzeja eksponātu, gan arī pats savus 3D portretus.
Meistarklašu sērija turpināsies aprīlī un maijā. Tās vadīs 3 mākslinieces – Šellija Nota (Shelly Knotts, UK), Aleksandra Kardenasa (Alexandra Cardenas, CO/DE) un Olīvija Džeka (Oliva Jack, US). Šo meistarklašu mērķis ir ne tikai iepazīstināt dalībniekus ar izolācijā viegli pieejamu skaņrades tehniku (kam nepieciešams tikai dators, nevis īpaša skaņu studija), bet arī mainīt stereotipus par skaņas mākslu un programmēšanu, kā vīrišķīgu profesiju, tādējādi iedrošinot jaunās skaņas un mediju mākslinieces izmēģināt šīs efektīvās brīvpieejas tehnoloģijas. Svarīgi ir tas, ka, ja dalībnieki apgūst radošo programmēšanu, tad viņi nebūs atkarīgi no komerciālās programmatūras ražotājiem un varēs attīstīt savus unikālos digitālos mākslas izteiksmes līdzekļus.
“Update. Hybrid Lab” ir paredzēts studentiem, māksliniekiem, pētniekiem, pedagogiem un citiem mākslas un tehnoloģiju interesentiem. Visi notikumi būs bezmaksas un skatāmi tiešsaistē reāllaikā, un dalībnieki varēs arī iesaistīties diskusijās ar lektoriem, kā arī atkārtot zināšanas, noskatoties lekciju ierakstus arhīvā.
Lekciju ciklu “Update. Hybrid Lab” organizē Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (MPLab, mplab.lv) sadarbībā ar biedrību ASTE. Art, Science, Technology, Education (aste.gallery) un jauno mediju kultūras centru RIXC (rixc.org).
“Update. Hybrid Lab” tapusi ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu projekta “GREEN Revisited. Encountering Emerging Naturecultures” ietvaros.
Pilna programma un papildus informācija: https://update.mplab.lv
Biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas Pētījumu laboratorijas pētniekiem ir uzsākuši darbu pie aktīvās Liepājas jauno mediju mākslinieku kopienas aktivitāšu un mākslas norišu liecību apkopošanas un arhivēšanas projektā “Jauno mediju mākslas arhīvs 2000. – 2020.”, un pirmie izpētes rezultāti ir pieejami sabiedrībai un mākslas pētniekiem interneta vietnē https://arhivs.aste.gallery/.
Liepājas jauno mediju mākslas arhīvā pašlaik ir apkopoti dati par laika posmu no 2000. līdz 2010. gadam – par kultūras un informācijas centra K@2 darbību Karostā, kur norisinājās arī dažādu citu institūciju organizēti viespasākumi – Latvijas Mākslas akadēmijas studentu vasarskolas, starptautiskais Čuguna mākslas festivāls, RIXC starptautiskās konferences un simpoziji un daudzi citi. 2007. gadā arī tika atklāta studiju programma “Jauno mediju māksla”, bet 2006. gadā tika dibināta Liepājas Pedagoģijas akadēmijas (tagad – Liepājas Universitātes) Mākslas Pētījumu laboratorija, kas turpināja uzturēt mediju mākslas attīstībai nepieciešamos komunikācijas procesus un infrastruktūru, lai jauno mediju mākslas aktivitātes Liepājā neapsīktu arī pēc K@2 darbības slēgšanas 2008. gadā. Jaunā studiju programma arī radīja Latvijā unikālu, līdz tam nepieredzētu studiju modeli – starpdisciplināru, sadarbības projektos un pētniecībā balstītu digitālās mākslas izglītību, kas noliedza novecojušo vientuļā mākslinieka – ģēnija tēlu, un tā vietā radīja studentiem jebkurā diennakts laikā pieejamu studiju vidi, aprīkotu ar jaunākajām mediju tehnoloģijām, kurā nodoties kolektīviem mākslas eksperimentiem. Jauno mediju mākslas projekti ir pārāk sarežģīti, lai tos izcilā kvalitātē spētu izstrādāt autors viens pats bez palīgiem no citām mākslas vai zinātnes nozarēm.
Kopš 2010. gada Liepājas Universitātes pirmā izlaiduma “Jauno mediju mākslā”, Latvijas mākslas vidē ir ienākuši daudzi talantīgi jaunie mākslinieki – Andris Vētra (Mīnus Astoņi), Artis Kuprišs, Paula Vītola, Maija Demitere, Rihards Vītols, Zanda Puče, Ieva Vīksne, Andrejs Poikāns, Gustavs Lociks un citi, kuru radošai darbībai raksturīga interese par zinātnes sasniegumiem un tehnoloģiju jaunumiem, ne tikai personas iekšējo pārdzīvojumu, un viņus interesējošos jautājumus mākslinieki pēta gan ar estētiskām, gan zinātnes iedvesmotām metodēm.
Arhīva izveidē piedalījušies Diana Lelis, Anna Priedola, Paula Vītola, Maija Demitere, Kaspars Jaudzems, Jekaterina Jevdokimova, Elza Zīverte, Elizabete Punka, Kristīne Petrovska, Viljams Džefersons Brics, Keita Karīna Cebre un Anžela Timofejeva. Interpretējošus rakstus par unikālām Liepājas jauno mediju mākslas vides iezīmēm arhīva vietnē publicējušas mediju un mākslas pētnieces Ilva Skulte, Maija Demitere, Anna Priedola un Kristīne Briede. Arhīvs tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” finansiālo atbalstu un Liepājas Universitātes informatīvo atbalstu.
Liepājas jauno mediju mākslas arhīva tapšanā sakām lielu paldies Kristīnei Briedei, Andrew Paterson, Andrim Vētram, Annai Trapencierei, Rasai Šmitei u.c., kas dalījās ar savu laiku, iespaidiem un materiāliem, jo sevišķi – mākslas zinātniecei Santai Vaļivahinai.
Arhīvs arī turpmāk tiks pastāvīgi papildināts, gan pievienojot informāciju un rakstus par laika posmu līdz 2010. gadam, gan attīstot jaunu sadaļu, kurā veidoti aktīvāko jauno mediju mākslinieku, kas darbojušies posmā no 2010. līdz 2020. gadam, profili un viņu nozīmīgāko darbu pārskats ar audiovizuāliem materiāliem.
Lūdzam atsaukties arī K@2 vai studiju programas “jauno mediju māksla” laikabiedrus, kas vēlētos dalīties ar saviem atmiņu stāstiem, video, foto un audio materiāliem, lai papildinātu Liepājas jauno mediju mākslas arhīva datu krātuvi.
Izstādes telpās drīkst uzturēties max 6 cilvēki, telpās obligāti jālieto sejas maskas.
Mūsu izpratne par realitāti rodas no ārējiem impulsiem, kurus smadzenes saņem elektrisku signālu veidā, un smadzenes šos signālus izmanto, lai konstruētu mūsu “realitāti”. Neirozinātnieks Deivids Īglmans (David Eagleman) pēta cilvēka laika uztveri smadzenēs un ar zinātniskām metodēm skaidro, kādēļ riskantās situācijās mums rodas sajūta, ka laiks rit lēnāk, un kādēļ mums, paliekot vecākiem, gadi paskrien arvien ātrāk – mūsu smadzenes jaunas pieredzes un jaunu informāciju apstrādā lēnāk, tādēļ mums ir sajūta, ka mirklis ir lēnāks, kā tas ir patiesībā. Īglmans šo procesu salīdzina ar datoros notiekošajiem procesiem – kad dators apstrādā informāciju, tas netērē laiku un enerģiju vēlreiz apstrādājot informāciju, kas atkārtojas. Tādēļ cilvēkiem bērnībā, kad to dienas ir piepildītas ar jaunām pieredzēm un atklājumiem, laiks iet relatīvi lēnāk kā vecumdienās, kad cilvēki dara, redz, piedzīvo vienu un to pašu dienu no dienas.
Lai savu mūža garumu paildzinātu, cilvēkiem nepieciešams ikdienā savas smadzenes stimulēt ar jaunām pieredzēm, izmantojot visas mums pieejamās maņas. Māksla ļauj gūt jaunas pieredzes un mākslinieks ir cilvēks, kurš šīs jaunās pieredzes veido un meklē.
Izstādē apskatāmie mākslas darbi sniedz iespēju eksperimentēt un manipulēt ar telpu, vidi un uztveri. Darbi, kuros reflektējam par savu dzīves veidu, uztveri, prāta stāvokli, attiecībām ar mūsdienu pasauli, vidi un dažādiem procesiem. Dažādu procesu pētījumi un alternatīvi dzīves redzējumi.
Mākslinieki: Paula Vītola, Andrejs Poikāns, Anna Priedola, Maija Demitere, Rogier Jupjin, Diana Lelis, Krista Dintere, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Ivo Tauriņš
PIEDĀVĀJAM APSKATĪŠANAI CITAS MĀKSLAS PĒTĪJUMU LABORATORIJAS, MPLAB UN BIEDRĪBAS ASTE 2020. GADĀ RADĪTĀS IZSTĀDES:
Starptautiskā festivāla ARS Electronica izstāde Liepājā: resort.mplab.lv
Izstāde tapusi Jauno mediju mākslas nedēļas Update BACKUP ietvaros. To atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, Liepājas Kultūras pārvalde, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa” un Liepājas Universitāte.
Jauno mediju mākslas nedēļā “Update BACKUP” no 23. līdz 27. novembrim būs skatāmas tiešsaistes lekcijas par 3D prototipēšanu, 3D modelēšanu, praktizējošu mākslinieku runas un, nedēļas noslēgumā, arī izstādes atklāšana un tiešsaistes eksperimentāls koncerts. Ikvienam ir iespēja pieteikties dalībai darbnīcā, kurā mentoru vadībā būs iespēja 3 dienu laikā apgūt lāzergriešanas pamatus.
Prototipēšana un dari pats kultūra (DIY) ir nozīmīgs instruments, kas ļauj ātrāk un lētāk izstrādāt zemas precizitātes ideju prototipu, ko vēlāk var attīstīt līdz attiecīgā gala produkta vēlamajai kvalitātei. Prototipēšana ir ļoti svarīgs dizaina domāšanas posms.
Ar savām unikālajām prasmēm pirmdienas lekcijā dalīsies māksliniece un pētniece Varvara Guļajeva (EE), kas, kopā ar Maru Kanetu, veido mākslinieku duetu Varvara & Mar. Dueta darbu iedvesmo informācijas laikmets. Savā praksē viņi saskaras ar sociālajām izmaiņām un tehnoloģiskā laikmeta ietekmi.
Kā nākamais, otrdienas lekcijā Krišjānis Rijnieks, dizainers, jauno mediju mākslinieks un Fab Lab aktīvists, kurš šobrīd vada Aalto Fablab Somijā, Aalto Universitātē, pastāstīs, kas īsti ir Fab Lab un ar ko tas atšķiras no cita veida atvērtajām darbnīcām, piemēram, hakeru telpu, makerspace vai atvērto inovāciju darbnīcu.
Trešdienas un ceturtdienas programma balstīsies praktiskā darbā ar lāzergriezēju, mentora un radošā inženiera Rohira Jupaina (NL) vadībā. Dalībnieki apgūs pirmo, otro un trešo soli praktiskā darbā ar lāzergriezēju, lai nonāktu no idejas līdz produktam.
Festivāla noslēgumā piektdien, 27. novembrī, iektdienas programmā būs mākslinieku, pētnieku un praktiķu prezentācijas, kā arī izstādes atklāšana ar eksperimentālu koncertu. Izstādes atklāšanu varēs vērot tiešsaistē.
“Update BACKUP” ir paredzēts studentiem, māksliniekiem, pētniekiem, mākslas kritiķiem un pedagogiem. Visa nedēļas programma ir bezmaksas un būs skatāma tiešsaistē reāllaikā, kad dalībnieki varēs arī iesaistīties diskusijās ar lektoriem, un arhīvā.
Jauno mediju mākslas nedēļu “Update BACKUP” Liepājā organizē Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija, MPLab sadarbībā ar biedrību ASTE. Art, Science, Technology, Education un jauno mediju kultūras centru RIXC.
Jauno mediju mākslas nedēļu “Update BACKUP” atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Kurzemes plānošanas reģions, Liepājas Kultūras pārvalde, Eiropas Savienības programma “Radošā Eiropa” un Liepājas Universitāte.
Biedrība radījusi iniciatīvu veidot jauno mediju mākslas Liepājā arhīvu – mājas lapu un datu bāzi, kas apkopotu mākslas notikumus, projektus, performances, darbnīcas, izstādes un jaunradītos mākslas objektus no 2000. līdz 2010. gadam. Iniciatīva saņēmusi atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fonta mērķprogrammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”.
Projekta realizācijai izveidota mājas lapa – arhivs.aste.gallery. Projekta vadītāja un galvenā iniciatore Anna Priedola uzskata:
Ir nepieciešams izveidot digitālizētu Liepājas jauno mediju mākslas norišu arhīvu, lai aizpildītu baltās lappuses Latvijas mākslas vēsturē un atvieglotu mediju mākslas pētniecību, padarot to viegli pieejamu ikvienam interesentam. Atvieglojot pētniecības materiālu ieguvi, tiks veicināta mākslas un tehnoloģiju mijiedarbības diskursa veidošanās, savukārt mākslas zinātnieku un mediju teorētiķu komentāri par mākslas darbiem veicinās izpratni par mediju mākslu plašākā sabiedrībā.
Performance “Non Stop”, 2005
Arhīva mērķis ir vietējās un starptautiskās nozīmes mediju mākslas norišu Liepājā apkopošana, kategorizēšana, publiskošana un analizēšana mediju mākslas pētnieku rakstos. Arhīva materiālu apkopošanu veiks doktora kandidāte Paula Vītola, MPLab vadītāja Anna Priedola, un Diana Bočkova, analītiskus rakstus, izmantojot savāktā arhīva materiālus veidos pašas pētnieces un pieaicināti mediju un mākslas zinātnieki, Ilva Skulte, Maija Demitere u.c.
Kopš 2000. gadu sākuma Liepājā Kristīnes Briedes un Kalles Bjoršmarka vadībā veidojās starptautisks mediju mākslas centrs un vietējo jauno mākslinieku kopiena, starp kuriem var minēt Aiju Druvaskalni-Urdzi ar viņas studentiem un Rasu Šmiti, Raiti Šmitu, kas pulcējās ap K@2 galeriju, mediatēku un audivizuālo mediju studiju Karostā. Šis bija īsts kultūras fenomens un viens no agrākajiem uz kopienu orientētas sociālā mākslas aktīvisma piemēriem Latvijā, kas sākotnēji tukšā vietā neticami straujā tempā militārām vajadzībām uzbūvētajā, padomju laikos norobežotajā un vēlāk 1990. gados novārtā pamestajā rajonā, ieveda jaunākās mediju tehnoloģijas, ar kurām strādāt apmācija arī vietējos iedzīvotājus, un inovatīvas laikmetīgās mākslas formas un pasākumus ar ārzemju un vietējo mākslinieku dalību, kā Transit Zero (2000), kurā Rasa un Raitis Šmits sāka darboties ar RFID un GPS tehnoloģijām (kas vēlāk viņiem atnesa prestižo ARS ELECTRONICA balvu par starptautiskos pārtikas tranzīta tīklus izgaismojošo MILKproject sadarbībā ar Ievu Auziņu un Esteri Polaku).
K@2 mediju kultūras centra paspārnē notiekošie mediju mākslas pasākumi piesaistīja arī mediju teorētiķu un mākslas zinātnieku uzmanību, kā rezultātā tapa arī Liepājas Universitātes pētniecības institūcija – Mākslas pētījumu laboratorija (2006) un akadēmiskā studiju programma “Jauno mediju māksla” (2007), piedāvājot jaunas formas – starptautiskā un starpdisciplinārā sadarbībā un pētniecībā balstītu – pilna cikla mākslas izglītību kā alternatīvu iesīkstējušajai “mākslinieka – ģēnija” darba metožu izkopšanai.
2008. gadā kultūras centrs K@2 aizvēra savas durvis, nespējot uzturēt infrastruktūru bez pašvaldības atbalsta, bet tā vietā Latvijā un Liepājā veidojās starptautiski, ikgadēji mākslas kā pētniecības festivāli – starptautiskā jauno mediju mākslas nedēļa iWeek (2010 – 2019) ar radošajām darbnīcām, izstādēm, elektroniskās un eksperimentālās mūzikas koncertiem un semināriem Liepājā un RIXC “Māksla un Komunikācija” Rīgā (sadarbībā ar Liepājas Universitāti), kur konferencēs piedalījās un joprojām piedalās starptautisku atzinību saņēmuši mediju mākslas eksperti.
Šis radošās izglītības fons ir sagatavojis jaunu Latvijas mediju mākslinieku paaudzi ar īpaši spēcīgu kopienu Liepājā, kur nu notiek ne vien viens, bet vairāki regulāri, starptautiski mediju mākslas festivāli – Skaņas dienas, Update un Open Lab –, kā arī izstādes un koncerti, reģionā veidojot valstiski nozīmīgas kultūras aktivitātes (un piesaistot arī starptautiskus sadarbības partnerus, publicitāti un finansējumu). Liepāja ir sen atzīta kā starptautiski nozīmīgs mediju mākslas centrs, par ko liecina nozīmīgākā mediju mākslas festivāla ARS ELECTRONICA kuratoru aicinājums piedalīties 2020. gada festivāla tiešsaistes programmā.
Fiziskās distances un kultūras žurnālistu trūkuma dēļ Liepājas mediju mākslas aktivitātes ir maz analizētas mākslas zinātnes kontekstā un to dokumentācija medijos ir visai pieticīga (pārsvarā Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas un elektroniskās mākslas un mediju centra E-LAB, un nesen – arī biedrības ASTE. Art, Science, Technology, Education – tiešsaistes vietnēs un galerijās). Ir pieejama informācija par dažādu mākslas notikumu norisi, bet trūkst recenziju un konkrētu mākslas darbu un virzienu analīzes. Liepājas mediju mākslinieki pievēršas dažādu specifisku tēmu izpētei mākslā, kā ilgtspēja un ekomāksla (Maija Demitere, Rihards Vītols, Anna Priedola), mediju arheoloģija (Paula Vītola, Pēters Riekstiņš), skaņas māksla (Krista Dintere, Artis Kuprišs), māksla virtuālajā un paplašinātajā realitātē (Ieva Vīksne, Līga Vēliņa), mākslīgā intelekta ģenerēta māksla (Kristaps Biters, Andrejs Poikāns), kas ir ļoti aktuālas ne vien Latvijas, bet pasaules kontekstā, tomēr mākslas nozares medijos un pētniecībā par tām un šiem piemēriem tiek runāts maz.
Digitāla mediju mākslas arhīva izveide ir ļoti nepieciešama arī studiju procesā, sevišķi kamēr nav izveidots Latvijas laikmetīgās mākslas muzejs. Bez uzskatāma piemēra par to, kas Latvijas mākslā jau ir paveikts, studentiem bieži rodas vēlme “izgudrot riteni no jauna”, kā arī viņiem trūkst atsauču un iedvesmas avotu savas mākslinieciskās darbības kontekstualizēšanai.
No 9. līdz 13. septembrim norisināsies starptautiskais mediju mākslas festivāls ARS ELECTRONICA 2020, kura tēma “Keplera dārzos” iezīmē tiešsaistes ceļojumu “jaunajā” pasaulē – jaunajā normalitātē, kuras daudzveidību savās izstādēs jeb dārzos atklās mediju mākslinieki un institūcijas no vairāk nekā 120 pilsētām piecos kontinentos. Latviju festivāla tiešsaistes programmā pārstāvēs Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija [MPLab], kas kopš 2006. gada organizē starptautiskus jauno mediju mākslas un izglītības notikumus Liepājā, kā arī citviet Latvijā un ārzemēs, un RIXC – jauno mediju kultūras centrs Rīgā.
MPLab dārzu Planting a Resort for Mental Ecology veido darbi, kuros divpadsmit Liepājas mediju mākslinieki veic savas mentālās ekoloģijas izpēti un dziedinošus rituālus garīgās labklājības uzlabošanai. Paula Vītola, uzskatot, ka ziņkārību un veicinošas jaunas pieredzes pagarina dzīvi un uzlabo tās kvalitāti, ar stīmpanku laika analogajām tehnoloģijām transformē dabā sastopamo gaismēnu frekvences sadzirdamā skaņā, bet Maija Demitere un Rohīrs Jupēns (Rogier Jupijn, NL) pievēršas lēnajam dzīvesveidam arvien straujākajā laikmetā, un skatītājam piedāvā kopā ar viņiem baudīt teledārzniecības pieredzi. Ieva Vīksne un Līga Vēliņa veido virtuālas, trīsdimensionālas datu skulptūras, ļaujot mobilajām lietotnēm mērīt un kvantificēt savus ikdienas pārdzīvojumus. Savukārt Tija Plāce radījusi dziedējošu dabas pieredzes simulatoru lietošanai mājas apstākļos – jebkuras viedierīces ekrānā.
Tiešsaistes ARS ELECTRONICA programmu būs iespējams aplūkot arī MPLab telpās Liepājā, Kūrmājas pr. 13 no 9. – 13. Septembrim plkst. 13.00 – 18.00
Mākslinieki: Maija Demitere, Krista Dintere, Rogier Jupijn, Diana Lelis, Tija Plāce, Andrejs Poikāns, Andra Strautiņa, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Paula Vītola, Spāre Vītola, Milda Ziemane. Dizains: Kaspars Jaudzems, Līga Vēliņa.
MPLab dārza programmā arī tiešsaistes performances:
12. septembrī plkst 22.00 – 23.00 pēc Latvijas laika Ievas Vīksnes smadzeņu darbības vadīta muzikāla performance
13. septembrī plkst. 14.00 – 15.00 pēc Latvijas laika fotofoniska* vides izpēte mākslinieces Paulas Vītolas vadībā
Tīmekļā vietnē undeleted.mplab.lv ir apskatāmi 6 jauno mākslinieku darbi, kas veidoti īpaši tiešsistes izstādei. Jaunie mākslinieki pēta, kā izstādes pieredze var tikt pārnesta uz attālinātu individuālu darbu apskati un ko var uzskatīt par autentisku pārdzīvojumu mediētas saskarsmes un mašīnmācīšanās laikmetā, uzdodot jautājumus par to – kas paliek, kas pazūd un ko saglabāt?
Izstādē piedalās Sintija Plāce ar darbu “Akusmātiskā ekosistēma”, kas attēlo inscenētu “meža peldi” mājas apstākļos. Darbā ar tehnoloģiju palīdzību (skaņu un gaismu) tiek simulēta saskarsme ar dabu, tādējādi radot iespēju uzturēt zemapziņā esošo, iedzimto emocionālo pieķeršanos dabas procesiem un dzīvībai, pat ja nākotnē daba, kādu mēs to pazīstam, iznīktu. Māksliniece aicina aizvērt acis un ieraudzīt dabu; kaut arī reprezentēta virtuāli, tā izraisa līdzīgu emociju spektru, kas rodas, kad veramies augšā uz koku lapotni un sajūtam saules maigo un vizuļojošo gaismu aiz saviem plakstiņiem.
Otrs izstādes mākslinieks ir Andrejs Poikāns ar skaņas mākslas kompozīciju (audio lugu) “The Garden” (Dārzs), kurā pētīta balss kā personīgās identitātes fundaments un metafora par neatņemamo (atņemamo?) un nepieciešamo gan personīgas pašizpratnes gadījumā, gan demokrātiskā sabiedrībā. Mākslas darbā izmantota balss klonēšana, lai imitētu saklausāmu, bet nekad neizteiktu runu, kā arī lai iegūtu jaunu vokālu skaņas materiālu, ko nespēj radīt fiziskais cilvēka balss mehānisms. Lai to panāktu tiek pielietoti mākslīgie neironu tīkli, kas ir mašīnmācīšanās metode, kuru mediji bieži izslavē kā to, kas beidzot palīdzēs atrisināt 21. gs. lielākās sociālās, politiskās un ekoloģiskās problēmas. Viltus ziņu, datorģenerētu attēlu un video laikā mākslinieks piedāvā katram pietuvoties privātā šķitumam un tā trauslajai iedabai, ieklausoties mākslīgās balsīs un reflektējot par to vai vēlamies dzīvot nākotnē, kurā saprotam savas intīmākās darbības kā pakalpojumus un preces.
Andra Strautiņa piedāvā izpētīt savu izveidoto Liepājas dzīvnieku kapsētas kapu kopiņu arhīvu un skaņas ierakstu kompozīciju. Dana aicina virtuālās izstādes apmeklētāju doties 945 km garā pārgājienā pāri Spānijai – piedāvājot ikvienam pārnest to pieredzi, ko māksliniece piedzīvoja šajā izaicinošajā darba tapšanas procesā. Izstādē piedalās arī Mārtiņš Vējš ar kinētisku instalāciju “Gaismas vilciens”, bet Anja Vīksne aicina apgūt ķermenisko apzinātību ar imersīvu tehnoloģiju vadītiem elpošanas vingrinājumiem.
Izstādi organizē Mākslas pētījumu laboratorija, MPLab un biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education.
Izstādi atbalsta: Liepājas Kultūras pārvalde, Kurzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Liepājas Universitāte.
