Liepājas mediju un skaņas mākslinieku biedrība ASTE uzsāk papildinātās realitātes (augmented reality) mākslas aplikācijas veidošanu. Projekts top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.
Kāpēc papildinātā realitāte?
Papildinātā realitāte nav ne jauna, ne unikāla, bet tajā pat laikā, līdzīgi kā ļoti liela daļa tehnoloģiju, ir zināma un aktuāla mazai cilvēku grupai – jauniešiem, tiem, kas interesējas par / strādā ar tehnoloģijām, jauno mediju, starpnozaru mākslas un tehnoloģiju studentiem, kuriem kāds entuziastisks pasniedzējs ir licis iet skatīties papildinātās realitātes darbus vai pašiem tādu veidot. Vēl papildināto realitāti var redzēt skolas klašu ekskursijās, kas dodas uz zinātnes un tehnoloģiju muzejiem, izstādēm.
Papildinātās realitātes nosaukums radies 1990. gadā[1] (virtuālā realitāte – 1989). Papildinātās realitātes sapnis ir piedāvāt cilvēkiem papildināt savu prātu, (sensoro) uztveri, atbrīvot no ierobežojumiem, piedāvāt pieeju kādai informācijai.
Ikdienā pieejamie papildinātās realitātes piemēri būtu izstāžu audio stāsti, tūres, komentāri, animētas gleznas, tūrisma aplikācijas, kas piedāvā informāciju par ēkām, vietām. Latvijā neattīstīta joma, bet, kas jau pastāv ir mārketinga un iepirkšanās aplikācijas, kas piedāvā informāciju par, piemēram, to, cik videi draudzīgs ir kāds produkts (kosmētika, tīrīšanas līdzekļi). Lietotajiem pieejamas augu, sēņu atpazīšanas aplikācijas. Vēl nesen ļoti populāra bija papildinātās realitātes spēle Pokémon Go.
Viedtālrunis savā veidā veic daļu no papildinātās realitātes funkcijas. Vismaz manā dzīvē, ļoti daudz sarunas papildina faktu pārbaude. Es neticu nekam un nevienam, kas man piedāvā konkrētu informāciju. Protams, ne visas sarunu tēmas mani interesē tādā līmenī, lai es veltītu enerģiju faktu pārbaudei. Viedtālrunis un internets ir kļuvis par daļu no ikdienas, no manām zināšanām; es pieņemu, ka es zinu visu, ko es pietiekami ātri varu atrast telefonā / internetā. Komunikācija ir tikai viena maza daļa, kam viedtālrunis ir lietojams.
Kāpēc papildinātās realitātes māksla?
Digitāls mākslas darbs ir diezgan demokrātisks. Ar to es domāju – digitāls mākslas darbs varētu būt skatāms, klausāms, piedzīvojams gandrīz jebkurā digitālā ierīcē. Digitāls mākslas darbs, ja tas nav virtuālās realitātes darbs, kas pieprasa īpašu aprīkojumu, ir pieejamāks nekā mākslas instalācija, skulptūra, vizuālās mākslas darbs.
Mākslinieks ir pats sev kurators, internets un sociālie tīkli – brīvi pieejams muzejs, galerija.
Liela daļa digitālie mākslas darbi ir “ātri” patērējami; tas ir, to izstādīšanas veids un patērēšana notiek Instagram, Facebook, tie nepretendē iekļūt mākslas žurnālu recenziju sadaļās, necer tikt interpretēti mākslas vēsturē. Šo mākslas darbu mērķauditorija ir domubiedru kopienas, entuziasti, nejaušie skatītāji (draugi, paziņas). Pat, ja tie vizuāli un konceptuāli cenšas pārkāpt kādas robežas, cenšas eksperimentēt ar tehniku, materiālu, estētiku (ko tie tomēr dara reti), sabiedrība šos mākslas centienus nemeklēs, lai apzināti apskatītu; to apskatīšana ir nejauša (redzot kādu 3D veidotu vizuālu darbu, ilustrāciju Facebook jaunumu sadaļā starp ziņām, paziņu atvaļinājumu bildēm, ziedu, bērnu un mājdzīvnieku bildēm).
ASTEs veidotajā aplikācijā aicināti piedāvāt savu oriģinālus mākslas darbus jebkuras nozares mākslinieki, amatnieki, radošie cilvēki. Ļoti ceram saņemt pieteikumus arī no amatieru un profesionāliem kolektīviem, radošām apvienībām, tradicionālo mākslu pārstāvjiem. Mēs palīdzēsim fiziskos mākslas darbus pārveidot digitālās formās, lai tos varētu izstādīt tīklā.
Projekta kuratoru grupa meklēs un aicinās projektā piedalīties digitālos un tradicionālos māksliniekus, lai veidotu īstus mākslas salātus, ļaujot skatītājam pieredzēt visa veida mūsdienu mākslas darbus. Un digitālajiem māksliniekiem būs izaicinājums piedāvāt savus mākslas darbus tiem grūtāk sasniedzamai auditorijai – cilvēkiem, kas tiem neseko sociālajos tīklos.
Es ļoti ceru, ka mūsu veidotā platforma ļaus samazināt to spraugu, kas pastāv starp dažādu paaudžu cilvēkiem un dažādu mākslas jomu pārstāvjiem. Es ceru, ka mākslinieki pieņems izaicinājumu izstādīt savus darbus jaunos veidos.
[1] https://www.interaction-design.org/literature/article/augmented-reality-the-past-the-present-and-the-future