ASTE

Author: Rogier

  • Uzsaukums māksliniekiem dalībai vējam, klimatam un klausīšanās kultūrai veltītajā festivālā “Atmosfēras viļņi” “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros.

    Uzsaukums māksliniekiem dalībai vējam, klimatam un klausīšanās kultūrai veltītajā festivālā “Atmosfēras viļņi” “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros.

    “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros, izsludināts atklāts konkurss publiskiem mākslas darbiem un mākslinieciskām intervencēm, kas, iesaistot sabiedrību un klausoties, reaģētu uz un reflektētu par vēja, klimata un vides svārstībām. Projekts “Atmosfēras Viļņi” meklē oriģinālas koncepcijas un idejas skaņas mākslas darbiem, kas reaģētu uz vēja un klimata apstākļiem Liepājā, Latvijas Rietumu krastā. Pieteikšanās konkursā ir atvērta līdz 2026. gada 4. septembrim.

    Foto autors: John Grzinich, nosaukums: Vēja arfu instalācija “Powerless Flight”

    Projekts “Atmosfēras Viļņi” veltīts vēja daudzveidīgo aspektu izpētei, izmantojot skaņu mākslu tās visdažādākajās izpausmes, sabiedrības iesaistīšanu un klausīšanās kultūru. Liepāja ar savu izteikto piejūras klimatu būs ideāla vieta mākslas, zinātnes un sabiedrības dialogam. No 2027. gada 12. līdz 16. maijam notiks festivāls “Atmosfēras Viļņi”, kura programma ietver starptautiskās izstādes atklāšanu un mākslas darbu prezentācijas, darbnīcas, skaņu pastaigas, kā arī starptautisku simpoziju par vēju, viļņiem un antropocēnu, ko organizē CENSE (Centrāleiropas skaņas ekoloģijas tīkls).

    Starptautiskā atklātā konkursā “Atmosfēras viļņi” festivālam tiks izvēlēti pieci mākslinieki, kas savā radošajā praksē darbojas ar skaņas mākslu, dabas datu atveidojumu un vides objektu veidošanu un gatavi  piedalīties starptautiskajā simpozijā, izstādē un rezidencē – Liepājā un Laidos – 2027. gada aprīlī un maijā.

    Konkursā atlasīto un projekta ietvaros izstrādāto darbu izstāde būs apskatāma projekta noslēguma izstādē Liepājas pilsētvidē no 2027. gada 15. maija līdz 30. novembrim. 

    Aicinām pietiekties skaņu māksliniekus, tēlniekus, arhitektus, dizainerus, vizuālos un mediju māksliniekus, kā arī citus, kuru darbība ietver mākslas, zinātnes, klimata un vides pētniecības, aktīvisma un sabiedrības informēšanas jomas un to krustpunktus. Pieteikšanās ir atvērta māksliniekiem no visas pasaules, taču pašiem jāuzņemas atbildība par vīzām un citiem nepieciešamajiem dokumentiem ceļošanai. Pieteiktajiem projektiem ir skaidri jāatspoguļo projekta “Atmosfēras Viļņi” galvenās tēmas. Neatkarīgi no tā, vai tas notiek, izmantojot eoliskos efektus vai Liepājas vēja un klimata apstākļu sonifikāciju, mēs vēlamies veicināt klausīšanos kā veidu, kā apgūt un iepazīt vietējo klimatu.

    “Atmosfēras Viļņu” mērķis ir aptvert māksliniecisko pieeju daudzveidību, kas pēdējo gadu desmitos ir ietekmējusi plašo “skaņu mākslas” jēdzienu. Tas ietver kopīgas saskares ar jauno mediju mākslas, skaņas pētniecības, jaunās mūzikas, tēlniecības, arhitektūras un dizaina jomām. Tehnoloģiju attīstība, piemēram, zema enerģijas patēriņa datortehnika, attālinātā uztveršana un datu monitorēšana, ir arī paplašinājusi potenciālās saiknes starp mākslinieciskajām praksēm un klimata un dabas zinātnēm. Turklāt, humanitārajās un sociālajās zinātnēs paplašinās “sensoro pētījumu” jomas, kas turpina uzdot svarīgus jautājumus par to, kā mēs mijiedarbojamies ar vidi sev apkārt. 

    Pieteikums atvērts idejām un sadarbībai ar visdažādāko jomu mākslas projektiem, kas caur radošiem un mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem izsaka izstādes „Atmosfēras Viļņi” galvenās tēmas. Vēlams, lai mākslas darba pieteikumā ir iekļauts kāds no šiem elementiem: eoliska skulptūra, uz vidi reaģējoša instalācija, skaņu skulptūra, vadīta skaņu pastaiga, klausīšanās partitūra, datu sonifikācija, attālinātā uztveršana, vēja enerģija, sociālā intervence un/vai arhitektūras intervence.

    Izvēlētie mākslinieki saņems honorāru EUR 1500 apmērā, savukārt vienam mākslas darbam atvēlētais izstrādes budžets ir EUR 3500. Papildus tam, mākslinieku rezidences laikā ir apmaksātas naktsmītnes Laidu muižas rezidencē, kura atrodas aptuveni 70 km no Liepājas. 

    Mākslas darbi tiks izvietoti bijušā zvejniecības kolhoza “Kursa” teritorijā, to skaitā arī nesen jaunatklā kluba aptverošajā teritorijā. https://maps.app.goo.gl/wWFoFLww9LH7hvKf7 

    Pieteikuma forma un detalizēta informācija par pieteikšanos: https://forms.gle/mkMd3MpiaV54a27E6 

    Jautājumus par dažādām iespējām darba izstrādei un darbam uz vietas rezidencē, kā arī citiem nosacījumiem un papildus informāciju aicinām uzdot, rakstot uz krista@aste.gallery 

    Festivālu “Atmosfēras viļņi” organizē biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education” sadarbībā ar mākslinieku un kuratoru Džonu Grziniču. Tā ir izstrādāta partnerībā ar ”MoKS” un ar nodibinājuma “Nodibinājums Liepāja 2027” finansiālu atbalstu. Projekts tiek īstenots programmas “Liepāja 2027” ietvaros, izmantojot Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu, un Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu. “Liepāja 2027” programmu atbalsta galvenais partneris vides izglītības un ilgtspējas jomā AS “CleanR Grupa”, galvenais partneris mobilitātes un starptautiskās komunikācijas jomā AS “airBaltic Corporation”, partneris juridiskajos jautājumos SIA “Sorainen ZAB”, sauszemes mobilitātes partneris SIA “Lux Express Latvia”. Informē – VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, AS “KURZEMES RADIO”.

    Informācija par projektu pieejama mājas lapā: https://www.atmosphericwaves.lv/

    Informāciju sagatavoja: Krista Dintere 2026. gada 4. augustā. Ja nepieciešams sazināties: krista@aste.gallery vai tel. 25997662

  • “ElektrON – dzintara nākotne” pulcēs starptautiskus māksliniekus un pētniekus Baltijas jūras piekrastē

    “ElektrON – dzintara nākotne” pulcēs starptautiskus māksliniekus un pētniekus Baltijas jūras piekrastē

    No 2026. gada 12. līdz 13. jūnijam Liepājā un Pāvilostā, “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas ietvaros norisināsies starptautiskais simpozijs “ElektrON – dzintara nākotne”, pulcējot māksliniekus, pētniekus, kuratorus un kultūras vēsturniekus no Latvijas un ārvalstīm, lai kopīgi reflektētu par dzintara un citu fosilo resursu nozīmi kultūrā, ekonomikā un cilvēka attiecībās ar vidi. Interesentus aicinam reģistrēties, aizpildidot anketu. Dalība bez maksas.

    Simpozija publiskā programma tiks atklāta 12. jūnijā plkst. 17.00 Liepājā ar vācu mākslinieces Līzas Rāves (Lisa Rave) lekciju RTU Liepājas akadēmijas Mākslas pētījumu laboratorijā (MPLab) Kūrmājas prospektā 13, Liepājā. Māksliniece savā praksē pēta cilvēka attiecības ar ģeoloģisko vidi, apvienojot mākslas un antropoloģijas perspektīvas. Pēc mākslinieces sarunas ar auditoriju, sekos viņas esejfilmas “Europium” (2014) izrādīšana. Filma izgaismo koloniālisma vēsturi un to, kā fosilie resursi un pagātnes ekspluatīvās attiecības turpina ietekmēt mūsdienu ekonomiku un ikdienas priekšmetus.

    13. jūnijā simpozijs turpināsies Pāvilostas Kultūras namā. No plkst. 13.00 līdz 16.00 notiks priekšlasījumu programma par dzintara kultūrvēsturisko nozīmi un potenciālu mūsdienu mākslā un tehnoloģiju kultūrā. Tajā uzstāsies māksliniece un kuratore Zane Cērpiņa (Norvēģija), Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, dizainere Barbara Ābele, jauno mediju māksliniece un pētniece Paula Vītola, kā arī Palangas Dzintara muzeja vadītāja Sigita Talačkiene (Lietuva) un citi viesi.

    No plkst. 16.00 simpozija apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar projekta “ElektrON – dzintara nākotne” mākslinieku iecerēm, kas tapušas PAiR rezidenču pētniecisko procesu ietvaros. Savus projektus prezentēs Mihaēls Zaups (Michael Saup, Vācija), Mikus Svikulis (Latvija), Ieva Viese (Latvija), Zane Zelmene (Latvija), Aiste Ambrazevičiūte (Aistė Ambrazevičiūtė, Lietuva), Kims Hekjuls (Kim Hankyul, Norvēģija), Trevors Jongs (Trevor Yeung, Honkonga) un Helen Liene Dreifelds (Kanāda).

    Projekts “ElektrON – dzintara nākotne” aktualizē jautājumus par fosilo resursu izsīkšanu un nepieciešamību pārdefinēt cilvēka attiecības ar zemes ģeoloģiskajām struktūrām. Dzintars – līdzīgi kā citi fosilie resursi – gadsimtiem ilgi ietekmējis kultūru, tirdzniecību, mītus un zinātnisko domāšanu. Tieši no sengrieķu vārda “elektron”, kas nozīmē “dzintars”, cēlies arī elektrības jēdziens.

    Simpozijs ir daļa no projekta “ElektrON – dzintara nākotne”, kura mērķis ir no jaunatklāt dzintaru kā Baltijas jūras piekrastes identitātes zīmi, vienlaikus kritiski pārskatot priekšstatus par fosilajiem resursiem un to vietu mūsdienu pasaulē. Projekts veidots mākslas un zinātnes sadarbībā, akcentējot dzintara kultūrvēsturisko, materiālo un simbolisko potenciālu nākotnes kontekstā. Starptautiskais simpozijs ir daļa no plašāka mākslas un pētniecības procesa, kura rezultāti tiks prezentēti izstādē “ElektrON – dzintara nākotne” Liepājas muzejā no 2027. gada 8. janvāra līdz 27. jūnijam, iezīmējot programmas “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” gada sākumu.

    Projekts “ElektrON – dzintara nākotne” īsteno biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education ” sadarbībā ar “VV foundation” Pāvilostas mākslinieku rezidenci (PAiR). Projekts tiek īstenots programmas “Liepāja 2027” ietvaros, izmantojot Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu piešķirto finansējumu. “Liepāja 2027” programmu atbalsta galvenais partneris vides izglītības un ilgtspējas jomā AS “CleanR Grupa”, galvenais partneris mobilitātes un starptautiskās komunikācijas jomā AS “airBaltic Corporation”, partneris juridiskajos jautājumos SIA “Sorainen ZAB”, sauszemes mobilitātes partneris SIA “Lux Express Latvia”. Informē – VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, AS “KURZEMES RADIO”. Simpozija norises vietas telpu nodrošinājumu atbalsta RTU Liepājas akadēmija

    Biedrības “ASTE. Art, Science, Technology, Education” darbību atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

    Plašāka informācija:

    Sabīne Jermaloviča

    Projekta vadītāja

    E-pasts: elektron@aste.gallery

    Mob.: +371 26625910

  • Izvēlēti mākslinieki dalībai starptautiskajā simpozijā un izstādē “ElektrON – dzintara nākotne”

    Izvēlēti mākslinieki dalībai starptautiskajā simpozijā un izstādē “ElektrON – dzintara nākotne”

    Ir noslēdzies starptautiskais atklātais konkurss (open call) projektā “ElektrON – dzintara nākotne”, un ar prieku paziņojam atlasītos māksliniekus, kuri piedalīsies projekta aktivitātēs 2026. un 2027. gadā.

    Projekta “ElektrON – dzintara nākotne” mākslinieciskais mērķis ir jaunatklāt dzintara – Liepājas un visas “(ne)miera zemes” identitātes zīmes – mazāk zināmās īpašības, pārskatot pieņēmumus par šo fosilo resursu, kas atrodams Baltijas jūras piekrastē. Pulcējot māksliniekus, zinātniekus un vēsturniekus no Latvijas un ārvalstīm starptautiskā laikmetīgās mākslas simpozijā un izstādē, tiks pētīta dzintara un citu fosilo resursu pagātnes un tagadnes nozīme, kā arī to nākotnes potenciāls.

    Starptautiskajā konkursā tika atlasīti pieci mākslinieki, kuru radošā prakse apvieno dabas, tehnoloģiju un zinātnes perspektīvas:

    • Michael Saup (Vācija)
    • Mikus Svikulis (Latvija)
    • Ieva Viese (Latvija)
    • Zane Zelmene (Latvija)
    • Aiste Ambrazeviciute (Lietuva)

    Izraudzītie mākslinieki piedalīsies starptautiskā simpozijā 2026. gada jūnijā Baltijas jūras piekrastē – Liepājā un Pāvilostā , kur kopā ar zinātniekiem un vēsturniekiem reflektēs par dzintara un citu fosilo resursu kultūras nospiedumiem. Savukārt trīs mākslinikeki Ieva Viese, Zane Zelmene un Mikus Svikulis reizdēs PAiR rezidencē Pāvilostā, kas tiek organizētas sadarbībā ar “VV Foundation”. Mākslinieki tiks aicināti meklēt inovatīvus un provokatīvus veidus, kā mūsdienās interpretēt un izmantot fosilos resursus. Šo procesu rezultātā tapušie darbi tiks iekļauti projekta noslēguma izstādē Liepājas muzejā, kas būs skatāma no 2027. gada 8. janvāra līdz 27. jūnijam.

    Izstāde iezīmēs “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” gada atklāšanu, piedāvājot plašākai sabiedrībai laikmetīgu skatījumu uz dzintara nozīmi šodien un nākotnē.

  • Ar vērienīgu programmu Liepājā aizvadīts starptautiskais festivāls “Skaņas dienas”.

    Ar vērienīgu programmu Liepājā aizvadīts starptautiskais festivāls “Skaņas dienas”.

    No 21. līdz 25. aprīlim Liepājā norisinājās skaņu mākslai, mūzikai un eksperimentiem veltītais festivāls “Skaņas dienas”. Visas nedēļas garumā norisinājās koncerti, radošās darbnīcas un diskusija, pulcējot vietējos un ārvalstu māksliniekus, studentus un citus interesentus.

    Festivāla ievadā 21. aprīļa vakarā “Pegaza pagalmā” notika studējošo dalībnieku prezentāciju vakars. Šogad festivālu apmeklējušīpaši daudz starptautiskie dalībnieki – studenti no 10 ārvalstu augstskolām, pārstāvot tādas valstis kā Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, Vācija, Itālija un citas.

    Trešdienas vakarā, 22. aprīlī RTU Liepāja telpās norisinājās diskusija, atklājot topošo programmu “Atmosfēras viļņi”, kas norisināsies 2027. gadā kā daļa no “Liepāja 2027” Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem, kulmināciju sasniedzot 2027. gada maijā, ar vides objektu izstādi pilsētvidē, darbnīcām, skaņu pastaigām un vējam, klimatam un klausīšanās praksēm veltītam starptautiskam simpozijam. Programmā “Atmosfēras viļņi” caur skaņu mākslu un klausīšanos tiks pētīts vējš kā dinamisks planētas spēks un enerģijas avots, kas veido ainavu, laikapstākļus un cilvēka pieredzi. Liepāja ar savu izteikto piejūras klimatu būs ideāla vieta mākslas, zinātnes un sabiedrības dialogam.

    Diskusijā uzmanība tika pievērsta mākslas un vides mijiedarbībai – cik būtiski māksliniekiem ir strādāt ar vidi, pētīt to un paplašināt izpratni par vēju un klimatu, kā arī meklēt jaunus veidus, kā šīs pieredzes nodot sabiedrībai. Programmas “Atmosfēras viļņi” kurators Džons Grziničs uzsvēra, ka darbs ar vidi un klausīšanās prakse var būt nozīmīgs instruments, kas palīdz dziļāk izzināt dabas procesus un vienlaikus veidot jēgpilnu dialogu ar sabiedrību. “Atmosfēras viļņi” atbalsta nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”.

    Diskusija “Atmosfēras viļņi”. Piedalās Keitija Hainde (Kathy Hinde, UK), Marija Bālmane (Marije Baalman, NL), Džons Grziničs (John Grzinich, EE), Maksims Šenteļevs (LV), Krista Dintere (LV), Florians Tuerke (Florian Tuercke, DE). Foto Kārlis Volkovskis.

    Festivāla “Skaņas dienas” centrālā aktvitāte ir daudzveidīga radošo darbnīcu programma starptautiski atzītu mākslinieku vadībā, kurā darbnīcu dalībnieki gatavoja mūzikas instrumentus un skaņu skulptūras, producēja mūziku un improvizēja gan ar dažādiem elektroniskiem un akustiskiem instrumentiem, gan arī ar programmēšanas palīdzību, kā arī ar dažādām metodēm pētīja un klausījās Liepājas pilsētvidi. Visu nedēļu dalībnieki pētīja, dizainēja, būvēja, lodēja, programmēja, ierakstīja un producēja, izmantojot laboratorijas un klases vairākās RTU Liepāja ēkās, kā arī prototipēšanas telpā “FabLab Liepāja”, lai nedēļas noslēgumā būtu iespējams prezentēt unikālus un aizraujošus rezultātus, kurus bija iespējams piedzīvot 25. aprīlī no 14.00 klubā “Kursa”, pludmalē un citur pilsētvidē.

    Maksima Šenteļeva un Artūra Puntes darbnīcas rezultātu bija iespējams piedzīvot kā pirmo – kluba “Kursa” foajē starp augiem un kokiem tika izveidota instalācija “dzīvotne”, kuru skandināja un kustināja tā brīža vides apstākļi – saules spožums, vēja stiprums, augu aktivitātes un cita informācija. Pēc tam devāmies uz pludmali, kur Katijas Haindes (Kathy Hinde, UK) darbnīcas dalībnieki veda apmeklētājus vēja klausīšanās pastaigā ar dažādiem vēja instrumentiem. Visbeidzot pašā pludmalē mūs sagaidīja Maraija Bālmane (Marije Baalman, NL), kuras dalībnieki demonstrēja īpašu sistēmu – vējā tika laisti pūķi, un dati no pūķu lidojumu trajektorijām veidoja skanējumu dalībnieku kompozīcijām.

    Marije Baalman (NL) darbnīcas “Skanošie pūķi” rezultātu prezentācija. Foto Kārlis Volkovskis.

    Pēc tam varējām kopīgi klausīties reāllaika skaņas no dažādām Liepājas pilsētas lokācijām, kur Džons Grziničs (John Grzinich, US/EE) kopā ar dalībniekiem testēja dzīvās radio straumēšanas sistēmas, kā arī Floriana Tuerkes (Florian Tuercke, DE) dalībnieku lauka ierakstu performanci.
    Iegūtos skaņu ierakstus iespējams noklausīties globālajā lauka ierakstu kartē Aporee.org.

    Pēc tam kopīgi devāmies uz lielo skatuvi, kur sirsnīgā performancē vienojās Arta Kupriša un Reiņa Naļivaiko mūzikas producēšanas darbnīcas “No sirds līdz tumbām” dalībnieki, kuru enerģija lika dejot apmeklētājiem un citiem dalībniekiem, vienojoties kopīgā dejā gan zālē, gan uz skatuves. Apmeklētājiem bija iespēja iegādāties dalībnieku pašizdoto CD ar dabnīcā tapušajiem skaņdarbiem.

    Atgriežoties kluba “Kursa” foajē, piedzīvojām vēl performances un demonstrācijas. Instrumentu izgudrotāja Gijs Gieskes (Gijs Gieskes, NL) dalībnieki demonstrēja eksperimentālu modulāro sintezatoru, kuršs tapis, izmantojot elektromehāniskus rīkus – motorus, rotaļlietas un vecu elektrotehniku. Monga Pribadi (Johanes “Mo’ong” Santoso Pribadi, ID/LT) darbnīcā, pētot pilsētas un personīgo identitāti, tapa instrumenti no atkritumiem un atrastiem materiāliem un noslēgumā dalībnieki vienojās kopīgā performancē. Nedaudz atšķirīgi no visām citām darbnīcām – Džias Liu (Jia Liu, CN/DE) darbnīcā dalībnieki darbojās tikai digitālajā vidē, apgūstot dzīvo programmēšanu un mākslinieces veidoto tiešsaistes sadarbības sistēmu, notika sadarbībā balstīta laptopu performance.

    Gijs Gieskes (NL) darbnīcas “DIY Eurorack moduļi” rezultātu prezentācija. Foto Kārlis Volkovskis.

    Ļoti būtisks festivāla notikums ir koncertprogramma klubā “Kursa” vairāku dienu garumā, apvienojot vairākus programmas atzarus žanriski daudzveidīgos vakaros.

    24. aprīļa vakarā klubā notika performanču vakars “Citādi. Savādāk.”, veidots sadarbībā ar Lietuvas rezidenču centru “Kintai Arts”. Programmā uzstājās Baltijas skaņu mākslinieku rezidenču programmas “Kintai. Kitaip.” 2025. gada dalībnieki Agita Reķe (LV), Johaness Mongs Santoso Pribadi un Krisa Kuldkepa (Kris Kuldkepp, EE). Programmu papildināja darbnīcas vadītājs Florians Tuerke ar projektu Longboardharp Project – paša izgatavotu akustisku stīgu instrumentu, kā arī “Nx20” programmas dalībnieki – Diana Lelis un Sabrina (LV) , Rugi (LT), Kentasso (LV) un Dafelz (LV).

    “Citādi.Savādāk”. Florian Tuercke, DE – Longboardharp No. 5. Foto Kārlis Volkovskis

    Sestdien, 25. aprīlī notika festivāla noslēguma koncerts, kurā uzstājās festivāla viesi, Latvijas mākslinieki – komponists Andris Dzenītis ar elektroniskās mūzikas projektu Woodpecker öö(LV), kā arī komponists Ernests Valts Circenis (LV) ar performanci “iz ķermeņa”. Uzstājās arī festivāla darbnīcas vadītāja Džia Liu kopā ar mākslinieku Mičelle Samaroto (Michele Samarotto, DE) ar dzīvās programmēšanas performanci, kā arī darbnīcas vadītāji Artis Kuprišs un Reinis Naļivaiko ar mediatitīvu elektromehāniskas kokles un modulārā sintezatora improvizāciju. Programmu papildināja “Nx20” dalībnieki Marta Laumiņa (LV), Ignas (LT), grainn (DE), Zeegamund (LV) un Döni$ (FI). Pašā vakara noslēgumā DJ setus spēlēja “Kintai.Kitaip” programmas dalībnieks un darbnīcas vadītājs Mongs Pribadi, kā arī Ieva G(LV) un Omiros (LV). Daļu no performancēm veidoja jau tradicionālā atvērtā performanču programma “Nx20”, kurā darbīcu dalībniekiem ir iespēja pieteikt savu uzstāšanos. Tādā veidā starptautiskā programmā tiek pārstāvēta visdažādāko žanru un izpildījumu mūzika – no eksperimentālas avangarda vai trokšņu mūzikas līdz pat hip-hopa un art-pop mūzikas priekšnesumiem.

    “Skaņas dienas” organizē biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”, biedrība “E-Lab, elektroniskās mākslas un mediju centrs” un RTU Liepāja Humanitāro un mākslas zinātņu centrs.

    Skaņas Dienas norisinās pateicoties Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” un Valsts Kultūrkapitālfonda finansiālajam atbalstam. “ATMOSFĒRAS VIĻŅI” tiek īstenots programmas “Liepāja 2027” ietvaros, izmantojot Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu piešķirto finansējumu.

  • RTU Liepāja galerijā atklāj Zanes Priedes izstādi “Marmoleum Real 2mm”

    RTU Liepāja galerijā atklāj Zanes Priedes izstādi “Marmoleum Real 2mm”

    24. aprīlī plkst. 16.00 RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centra galerijā (Kūrmājas pr. 13) tiek atklāta mākslinieces Zanes Priedes personālizstāde “Marmoleum Real 2 mm”.

    Zanes Priedes personālizstāde “Marmoleum Real 2mm” ir vizuāls pētījums par 20. gadsimta 90. gadu estētiku un materiālo kultūru. Caur lielformāta fotogrāfijām un studijā veidotām klusajām dabām māksliniece analizē laikmetam raksturīgo “imitācijas kultūru”, kur lēti materiāli – linolejs, reģipsis un plastmasa – centās atveidot ilgotās pārticības simbolus.

    Izstāde pievēršas priekšmetu “autotopogrāfijai” – to spējai glabāt emocionālas atmiņas un veidot mūsu kopīgo identitāti. Košie darbi reflektē par pāreju no padomju pelēcības uz kapitālisma patēriņa kultūru, meklējot pagātnes nospiedumus un nostalģiju mūsdienu sadzīves scenogrāfijā.

    Zane Priede (1990) ir profesionāla fotogrāfe, kuras darbos parādās iedomātas un sirreālas ainas ar ikdienas priekšmetiem. Absolvējusi Nīderlandes Dizaina Akadēmiju Eindhovenā. Zanes Priedes dziļā aizraušanās ar arhitektūru un dizainu ir redzama viņas vizuālajā pieejā, kas ietver ainu konstruēšanu ar maza mēroga objektiem. Viņas interese par zinātni, bioloģiju un psiholoģiju ir fokusēta vizuālajos pētījumos, sniedzot rotaļīgu pieeju stāstu stāstīšanai, atklājot fantastisko ikdienišķajā dzīvē. 2023. gadā Zane tika nominēta Eiropas fotogrāfijas platformai “Futures”.

    Izstāde bez maksas aplūkojama darba dienās no plkst. 12.00–19.00, galerijā ēkas 2.stāvā līdz 22.maijam.

    Organizē biedrība ASTE. Art, Science, Technology. Education sadarbībā ar RTU Liepājas akadēmiju. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Liepājas Kultūras pārvalde.

    Projekta vadītāja

    Anna Priedola

    27832477

  • Atklāts konkurss dalībai starptautiskā mākslas simpozijā un izstādē projektā “ElektrON – dzintara nākotne”

    Atklāts konkurss dalībai starptautiskā mākslas simpozijā un izstādē projektā “ElektrON – dzintara nākotne”

    Projekta “ElektrON – dzintara nākotne” mākslinieciskais mērķis ir jaunatklāt dzintara – Liepājas un visas (ne)miera zemes identitātes zīmes – mazāk pazīstamās īpašības, pārskatot pieņēmumus par šo Baltijas jūras piekrastē atrodamo fosilo resursu. Starptautiskā laikmetīgās mākslas rezidencē, simpozijā un izstādē pulcēsim māksliniekus un pētniekus no Latvijas un ārvalstīm, lai mākslas un zinātnes simbiozē reflektētu par tā nozīmi pagātnē un mūsdienās, kā arī potenciālu nākotnē.

    Dzintaram – tāpat kā citiem fosilajiem resursiem – ir liela nozīme ne tikai latviešu, bet arī citu tautu kultūrā: ar to saistīti dažādi mīti, pieņēmumi, sabiedrības struktūras un starptautiski sadarbības ceļi. Tas iedvesmojis ne vien māksliniekus, bet arī zinātniekus, un elektrības fenomens savu nosaukumu ieguvis no sengrieķu vārda “elektron” jeb “dzintars”, kuri jau 7. gadsimta p.m.ē. izskaņā novērojuši dzintara elektrostatiskās īpašības jeb “darbību no attāluma”. Tomēr šim un citiem fosilajiem resursiem cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā pamazām izsīkstot, jāpārdefinē to nozīme un jāmeklē veidi, kā mazāk iejaukties un pārkārtot zemes ģeoloģiskās struktūras. 

    Projekta “ElektrON – dzintara nākotne” starptautiskā atvērtajā saucienā tiks izvēlēti pieci mākslinieki, kuri integrē tehnoloģijas un zinātnes atziņas savā radošajā praksē, lai sadarbībā ar pētniekiem un vēsturniekiem starptautiskā simpozijā 2026. gada jūnijā Baltijas jūras krastā – Liepājā un Pāvilostā – spriestu par dzintara un citu fosilo resursu nospiedumu kultūrā. Sadarbībā ar biedrību “VV foundation” organizētajās radošajās rezidencēs mākslinieki aicināti  meklēt inovatīvus un provokatīvus veidus, kā fosilos resursus izmantot un reprezentēt mūsdienās, savas atziņas integrēdami mākslas darbos, kuri tiks iekļauti izstādē projekta “ElektrON – dzintara nākotne” rezultātu izstādē Liepājas muzejā no 2027. gada 8. janvāra līdz 27. jūnijam, iezīmējot “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” gada sākumu.

    Kuratore: Anna Priedola

    Projekta vadītāja: Sabīne Jermaloviča

    Vizuālās identitātes autors: Andrejs Poikāns

    KAS VAR PIETEIKIES?

    • Mākslinieki, kuri integrē tehnoloģijas un zinātnes atziņas savā radošajā praksē
    • Mākslinieki, kuri rezidē Latvijā un Eiropā 
    • Mākslinieki ar vismaz 3 gadu profesionālu darbību, kas atspoguļota pieteikumam pievienotajā portfolio
    • Var piedalīties simpozijā laika posmā no 12.–14. jūnijam  Pāvilostā (Latvijā)

    NOSACĪJUMI UN ATLASE

    Simpozija un izstādes organziatori biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education” nodrošinās:

    • Ceļa izdevumus uz Liepāju un Pāvilostu un atpakaļ uz mītnes valsti līdz 400 EUR
    • Uzturēšanos Uzturēšanos Liepājā un/vai Pāvilostā pēc vienošanās ar projekta organizatoru 2026. gada vasarā.
    •  Honorārs EUR 1500 bruto (dalīts avansa un gala maksājumā).
    •  Segs izmaksas mākslas darba radīšanai līdz 1000 EUR
    • Ceļa izdevumu segšana un izmitināšana uz izstādes atklāšanas notikumu 2027.gada 8.janvārī 

     Mākslinieku atlse: 

    Biedrība ASTE. Art, Science, Technology, Education 5 starptautiski atzītu mākslinieku atlasi veiks starptautiska atvērtā sauciena rezultātā, žūrijai, ko veidos ASTE un “VV foundation” pārstāvji, pieaicinot arī nodibinājuma “Nodibinājums 2027” pārstāvjus, izvēloties koncepcija atbilstošākos, tehniski un satura ziņā inovatīvākos mākslas darbu un izpētes ideju pieteikumus, ņemot vērā arī mākslinieku līdzšinējo radošo darbību. Rezultāti tiks paziņot e-pastā līdz  30. aprīlim 

    PIETEIKUMA ANEKTA

    Pieteikšanās līdz 19.aprīlim plkst.23.59. Anketa atrodoma sekojot saitei: https://ej.uz/elektron

    KONTAKTI

    Saziņai un jautājumiem e-pasts: elektron@aste.lv  vai sabiine.j@gmail.com 

    Mājas lapa: https://aste.gallery/

    Projekts “ElektrON – dzintara nākotne” tiek īstenots programmas “Liepāja 2027” ietvaros, izmantojot Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu piešķirto finansējumu. “Liepāja 2027” programmu atbalsta galvenais partneris vides izglītības un ilgtspējas jomā AS “CleanR Grupa”, galvenais partneris mobilitātes un starptautiskās komunikācijas jomā AS “airBaltic Corporation”, mobilitātes partneris – transporta pārvadātājs SIA “Lux Express Latvia”. Biedrības “ASTE. Art, Science, Technology, Education” darbību atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

  • Liepājā atklās mediju mākslas un tehnoloģiju izstādi «Blue Shift»

    Liepājā atklās mediju mākslas un tehnoloģiju izstādi «Blue Shift»

    Ceturtdien, 5. februārī, pulksten 17.00 Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē, Alejas iela 18, tiks atklāta izstāde «Blue Shift» jeb «Zilā nobīde», kurā būs skatāmi dažādi vizuāli un interaktīvi mākslas darbi, kā arī papildinātās realitātes pieredzes.  Izstāde būs atvērta no 5. februāra līdz 26. februārim darba dienās no 12.00 līdz 19.00.  

    Izstādes nosaukums «Blue Shift» aizgūts no astronomijas jēdziena, kas apzīmē spektrālu nobīdi zilajā virzienā, liecinot par kustību, tuvošanos un pieaugošu enerģiju. Šajā izstādē «zilā nobīde» kļūst par metaforu pārmaiņām mūsu uztverē un attiecībās ar jūras un ūdens ekoloģijām, tehnoloģijām un cilvēka klātbūtni vides procesos. 

    Izstādes darbos uzmanības centrā ir jūra kā jutīga, mainīga un nozīmīga vide – Baltijas jūras ekoloģijas, ūdens piesārņojums, klimata pārmaiņas, cilvēka atstātais nospiedums un tehnoloģiju loma šo procesu uztverē un interpretācijā. Mākslinieki izmanto digitālos medijus, interaktīvas instalācijas un dažādas vizuālās formas, lai aicinātu skatītāju pievērst uzmanību procesiem, kas ikdienā bieži paliek neredzami vai abstrakti. 

    Izstāde rosina domāt par «zilās» telpas nozīmi ne tikai kā dabas resursu, bet arī kā kultūras, atmiņu un atbildības lauku, kurā cilvēka rīcība un izvēles kļūst par daļu no plašākiem ekoloģiskiem un sociāliem procesiem. 

    Mākslinieki izstādē: Arūnė Baronaitė (LT), Diana Lelis, Līga Vēliņa, Rebeka Lasmane, Maija Demitere, Marta Zomerovska , Zane Zelmene, Ivo Tauriņš, Jekaterina Jevdokimova, Madara Kronberga u.c. 

    Izstādes ietvaros tiks atklāti jauni papildinātās realitātes darbi mobilajā lietotnē ART+.  Papildinātās realitātes mākslas darbi būs apskatāmi dažādās Liepājas pilsētas vietās. Lai apskatītu darbus būs nepieciešams viedtālrunis vai planšetdators ar GPS un interneta pieslēgumu, jālejuplādē vai jāatjauno lietotne ART+ un jādodas uz noteikto darba atrašanās vietu. Šobrīd Liepājā skatāmi jau 50 papildinātās realitātes mākslas darbi. 

    Izstāde tapusi Mediju mākslas un tehnoloģiju festivāla «UPDATE» ietvaros, kas ik gadu piedāvā programmu jaunajiem māksliniekiem un mākslas studentiem, īpaši tiem, kuri par savu radošo instrumentu ir izvēlējušies digitālās tehnoloģijas. «UPDATE: Blue Shift» ietvaros dalībnieki piedalījās darbnīcās, meistarklasēs, izbraucienos jūrā un ezerā, kā arī pārgājienā Liepājas pludmalē, pētot mikroplastmasas klātbūtni piekrastes vidē. 

    Festivāla programmas laikā mākslinieki veidoja darbus, kuros reflektēja par cilvēka lomu ūdens ekoloģijās un ūdens ekoloģiju nozīmi Liepājas pilsētvidē, apvienojot novērojumus, māksliniecisku izpēti un tehnoloģiskus risinājumus. 

    Izstādes atklāšana: ceturtdien, 5. februārī, pulksten 17.00.  

    Izstāde atvērta no 5. februāra līdz 26. februārim, darba dienās no pulksten 12.00 līdz 19.00.  

    Izstādes mājas lapa: www.updatefestival.lv   

    Jautājumiem un saziņai: Maija Demitere maija.demitere@gmail.com, +371 29948430